Leģionāru slimības risku novērš noteikta ūdens temperatūra

Tweet

Share

Šogad Latvijā konstatēti vairāk nekā desmit saslimšanas gadījumu ar tā saukto ''leģionāru slimību'' jeb legionelozi, viens slimnieks miris, liecina Veselības ministrijas apkopotie dati. Inficēšanās riska novēršanai gan pietiek ar vienkāršu nosacījumu – no dušas tekošā aukstā ūdens temperatūrai jābūt zemākai par 20 grādiem, savukārt ilgi nelietota dušas galviņa dažas minūtes jāizskalo ar īsti karstu – virs 50 grādiem – ūdeni.

Slimības izraisītājas baktērijas legionellas perēkļi kopš marta konstatēti piecos Rīgas dzīvokļos, informē Latvijas Infektoloģijas centrs. Ar legionelozi var inficēties, nevis dzerot ūdeni vai ejot vannā, bet gan mazgājoties dušā un ieelpojot sīkus ūdens pilienus, kuros ir legionellas. Tās savairojas dušas galviņās siltā laikā. Tāpēc arī speciālisti iesaka – ja ilgi nav būts mājās, dažas minūtes jātecina ūdens, lai izskalotu cauruli un dušas galviņu. Pērn gada laikā reģistrēti pieci šīs slimības gadījumi.

Vadošā epidemioloģe Anita Brila skaidro, ka legionelai nepatīk ne auksts, ne īsti karsts ūdens, tā iet bojā. Tāpēc jāprasa ūdens apgādes operatoram nodrošināt karstā ūdens temperatūru virs 50 grādiem. Dzīvokļos, kur ūdeni silda autonomi ar gāzes vai elektrības boileri, to var kontrolēt paši iemītnieki.

Legioneloze ir smaga un reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija. Tai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5 grādiem pēc Celsija. Attīstoties pneimonijai, slimniekam novēro sausu klepu, sāpes krūtīs un elpošanas traucējumus. Ja slimība netiek ārstēta, mirst apmēram 40% saslimušo, bet ārstēšanas gadījumā letāli beidzas 5-10% saslimšanu.

"Leģionāru slimība" jeb legioneloze pasaulē pazīstama kopš 20.gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947.gadā, bet pirmais uzliesmojums – 1957.gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976.gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, saslimšanas gadījumi un uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.