Ģeotermālajai enerģijai perspektīvi reģioni – Zemgale un Kurzeme

Tweet

Share

Par ģeotermālās enerģijas ieguvei perspektīvu reģionu Latvijā tiek uzskatīta daļa Zemgales un Kurzemes, liecina starptautiskajā konferencē par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā izskanējušie vairāku zinātnieku viedokļi. Lietpratēji gan nav gluži vienisprātis, vai padomju laikā veiktās izpētes rezultāti atbilst mūsdienu kritērijiem un nebūtu jāpārskata.

Tiesa, tie balstās uz aptuveni 20 gadus veciem pētījumiem, uz ko norādīja arī viena no konferences dalībniecēm – Latvijas Ģeologu savienības valdes locekle Inga Gavena. Viņa uzsvēra, ka lielā mērā izpēte veikta kā paralēlais darbs, piemēram, meklējot naftas resursus, un tas noticis, pateicoties entuziastiem. Viņasprāt, padomju laikos iegūtie dati būtu jāizvērtē atbilstīgi mūsdienu apstākļiem un attiecīgi jāinterpretē no jauna, ņemot vērā arī mūsdienu tehnoloģijas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs ģeologs Astrīds Freimanis pauda viedokli, ka izpētes līmenis ģeotermālo ūdeņu jomā Latvijā ir ļoti labs. Padomju laikā izdevies izveidot visu vajadzīgo karšu komplektu, lai varētu izmantot termālos ūdeņus. Pēc viņa domām, Latvijā pietiek informācijas, lai attiecīgajā reģionā, kas tiek uzskatīts par perspektīvāko, uzbūvētu ģeotermālo staciju siltuma ražošanai.

Latvijā galvenie ģeotermālie resursi saistīti ar pazemes ūdeņiem, kuru temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija, un pamatklintāja karstajiem iežiem. Latvijā izplatīti ūdeņi ar temperatūru no 30 līdz 60 grādiem, kas ir zema potenciāla termālie ūdeņi, bet kurus var izmantot siltumenerģijas iegūšanai un apkures vajadzībām.

Aprēķini liecina, ka apdzīvotās vietās, kur ir pieejami ģeotermālie resursi, var uzbūvēt stacijas ar jaudu 175 megavati. Savulaik Liepājai un Dobelei esot izstrādāti priekšprojekti, bet politisku iemeslu dēļ tie nav īstenoti, lai gan bijusi iespēja iegūt finansējumu no Pasaules Bankas.

Freimanis veicis sākotnējos aprēķinus par Elejas pusi, kur uz pamatklintāja nomērītā temperatūra ir 57 grādi pēc Celsija skalas. Rēķinot pēc vairākām metodēm, viņš secinājis, ka sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160-180 grādus, ko var izmantot jau elektroenerģijas ražošanai. Otra vieta, kur konstatēta augsta temperatūra, ir Nida. Pēc zinātnieka domām, nākotnē Latvija varēs iegūt siltumu no karstajiem iežiem. Tiesa, viņš vērsa uzmanību uz kādu nākotnes draudu – jauno speciālistu trūkumu šajā jomā.

Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs, kurš konferencē stāstīja par petrotermālās jeb ar iežu palīdzību iegūtās enerģijas izmantošanu, uzskata, ka galvenie šķēršļi ir saistīti ar ģeoloģiskajiem riskiem, proti, ģeoloģisko izstrāžu risku mazināšanas shēmas ir nepietiekamas, risks saistīts arī ar sabiedrības atbalstu. Viņš arī norādīja, ka šajā jomā nepieciešams apmācīt un izglītot speciālistus.

Ārvalstu pieredze liecina, ka petrotermālās stacijas būvniecība var prasīt teju desmit gadus. Process ietver ģeoloģisko izpēti, projekta priekšizpēti, biznesa plāna izstrādi, projekta izstrādi, būvniecību.

Konferenci organizēja Rīgas pašvaldības "Rīgas enerģētikas aģentūra" kopā ar 2010.gadā izveidoto Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un AS "Rīgas siltums".

Eiropā 173 ģeotermālo staciju kopējā jauda siltumapgādei sasniedz jau 3729 megavatus, kā arī tiek būvētas un jau nodotas ekspluatācijā pirmās koģenerācijas stacijas. Konferences organizatori norāda, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.