Asociācija: Rīgā jābūvē ģeotermālā stacija

Tweet

Share

Rīgā pilotprojekta veidā jāuzbūvē ģeotermālā koģenerācijas stacija, lai pārliecinātu politiķus un iedzīvotājus par šī enerģijas veida priekšrocībām, uzskata nozares lietpratēji. Parauga stacijas elektriskā jauda varētu būt 3-4 megavati (MW), siltumenerģijas jauda – 30-40 MW. Projekts varētu būt aktīvs ap 2020.gadu.

Uzbūvēt šādu pilotprojekta staciju starptautiskajā konferencē par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām aicināja Latvijas Nacionālās ģeotermālās asociācijas (LNGA) valdes priekšsēdētājs Aivars Cers. Pēc asociācijas datiem, ģeotermālo enerģiju var izmantot ne vien siltumapgādē un koģenerācijā, bet arī veselības uzlabošanā, minerālu ieguvē, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs, ģeologs Astrīds Freimanis uzskata, ka ir jāuzbūvē vismaz viena ģeotermālā stacija, lai pārliecinātu politiķus par nepieciešamību izmantot šo enerģijas veidu. Viņš pauda viedokli, ka ģeotermālās stacijas Latvijā neļauj būvēt birokrātija un intereses trūkums no ierēdņu un bieži vien pašvaldību puses.

Cers vērtē, ka Rīga ir viena no pilsētām, kurā visvairāk domāts par enerģētikas attīstību. Viņaprāt, pašvaldības loma ir novērtēt resursu pieejamību un pielietojumu noteiktā teritorijā, kā arī parūpēties par infrastruktūru, savukārt valsts loma ir sagatavot normatīvos aktus un nodrošināt starptautisko fondu līdzekļu pieejamību. Ar vietējo finansējumu šādi projekti nav īstenojami, jo bankas raugās uz komerciālo pusi, tādēļ vismaz sākuma stadijā būtu vajadzīgs finansiāls atbalsts.

LNGA vadītājs arī norādīja, ka tiek realizēti daudzi projekti, kuros izmanto siltumsūkņus, taču tas ir tikai pirmais posms ģeotermālās enerģijas izmantošanā. Viņaprāt, tas ir viens no resursiem, kas var palīdzēt sasniegt 2020.gadam noteiktos Eiropas Savienības mērķus atjaunojamās enerģijas jomā.

Eiropā 173 ģeotermālo staciju kopējā jauda siltumapgādei sasniedz jau 3729 megavatus, kā arī tiek būvētas un jau nodotas ekspluatācijā pirmās koģenerācijas stacijas. Konferences organizatori norāda, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.