Aug interese par siltumsūkņu ierīkošanu namu apsildei

Tweet

Share

Pieredze par atjaunojamās enerģijas izmantošanu vairākos projektos Rīgas, Limbažu, Salacgrīvas un Skaistkalnes pašvaldībās liecina, ka gan izdevīgi, gan videi draudzīgi ir siltumsūkņi, kas ļauj namu apsildīšanai izmantot zemes, jūras un ezera siltumu.

Aug interese par siltumsūkņiem mājsaimniecībās. AS "Latvenergo" energoefektivitātes centra semināros iedzīvotāji februārī daudz taujājuši par iespēju pieteikties valsts līdzfinansējuma saņemšanai energoefektīvu atjaunojamo resursu apsildes iekārtu uzstādīšanai mājoklī.

Iedzīvotāji var izmantot valsts finansējuma programmu mājsaimniecībām, kas piedāvā kompensēt izdevumus līdz 7000 latu (ne vairāk kā 50% apmērā no izlietotās kopsummas) gan energoefektīvu iekārtu iegādei, gan uzstādīšanai un montāžai. Tiek atbalstīta siltumsūkņu, saules kolektoru, vēja ģeneratoru un koksnes apkures katlu uzstādīšana mājsaimniecībās. Vairāk informācijas par atbalsta programmu, kuras pirmā pieteikšanās kārta beidzas 24.martā, taču solīta vēl viena, pieejams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā.

Kā norādīja semināra "Siltumsūkņu ieviešanas pieredze Latvijas pašvaldībās – realizētie projekti, rezultāti, nākotnes perspektīvas" dalībnieki, Latvijā ir daudz iespēju izmantot ģeotermālo siltumu namu apsildīšanā, taču valsts līmenī būtu nepieciešams vienoties par prioritātēm alternatīvo enerģiju izmantošanā un noteikt tām valsts atbalstu.

Kā norāda pašvaldību vadītāji, energoresursu izmaksas turpina pieaugt, tāpēc siltumsūkņu uzstādīšanai iztērētais finansējums atmaksāsies ātrāk nekā plānots. Zemes siltuma izmantošana nodrošina ne tikai lētāku siltumu, bet arī neatkarību no siltumtrasēm un kurināmo izejvielu izmaksām. Siltumsūkņi izmanto ne tikai izdevīgu atjaunojamo energoresursu, bet ļauj arī mazināt kaitējumu videi un samazināt izmešu daudzumu.

Trīs projekti īstenoti ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu. Pērn vasarā ar Norvēģijas valdības un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu noslēgušies renovācijas darbi Rīgas pašvaldības bērnudārzā "Kastanītis", kurā ogļu katlumājas vietā ierīkots siltumsūkņu komplekss ar dziļurbuma termozondēm 120 metru dziļumā. Pērn novembrī noslēdzies siltumsūkņu uzstādīšanas projekts Salacgrīvā, kur tie siltumu savāc no jūras ūdens. Kopumā jūrā ieguldītas 18 cauruļvadu cilpas ar kopējo garumu 10 kilometri. Zemes siltuma apkures ierīkošana un ēkas siltināšana decembrī pabeigta Limbažu novada Katvaru speciālajā internātpamatskolā. Skolas apsildīšanai Katvaru ezera dūņās 4000 kvadrātmetru platībā iegremdētas siltuma kolektora caurules 13 500 metru garumā.

Pirmais siltumsūkņu apkures projekts reģionālās attīstības un pašvaldību investīciju projektā pabeigts Skaistkalnes vidusskolā pērn janvārī. Skolā uzstādīti siltumsūkņi ar 17 dziļurbuma zondēm 60 metru dziļumā, kas ļauj samazināt apkures izmaksas par 50%.