Norēķini par siltumenerģiju
Daudzdzīvokļu nama iemītniekiem visizdevīgāk maksāt par siltumenerģiju, tās faktisko patēriņu reģistrējot ar skaitītājiem. Tarifu nosaka siltumapgādes uzņēmums.
Ja ēkā nav uzstādīts siltuma skaitītājs, siltumenerģijas patēriņš apkurei tiek noteikts, balstoties uz teorētiskiem aprēķiniem. Siltumapgādes uzņēmums katrai nākamajai apkures sezonai nosaka maksu par siltumenerģiju latos par vienu kvadrātmetru mēnesī, neatkarīgi no faktiskā patēriņa.
Ja ēkas siltuma mezglā vai individuālajā siltuma avotā ir uzstādīts siltumenerģijas patēriņa skaitītājs, tad iedzīvotāji norēķinās par faktiski patērēto siltumenerģijas daudzumu, kas tiek mērīts visai ēkai (MWh/mēnesī), izdalot to ar ēkas platību (m2).
Faktiskais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, ēkas konstrukcijas, novietojuma, lieluma, noēnojuma, norobežojošo konstrukciju materiāliem, apkures sistēmas stāvokļa, utt. Ne mazāk svarīgs faktors ir ēkas iemītnieku uzvedība.
Ja ēkā ir uzstādīts kopējais siltumenerģijas skaitītājs un katrā dzīvoklī uz apkures sildķermeņiem ierīkoti apkures izmaksu proporcionalitātes skaitītāji, enerģijas patēriņš apkurei tiek aprēķināts, proporcionāli sadalot kopējo siltumenerģijas patēriņu starp dzīvokļiem atbilstīgi izmaksu skaitītāju rādījumam.
Maksu par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai aprēķina atbilstīgi dzīvokļa īpašumu skaitam. Maksu par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim aprēķina proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam.
Maksu par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildīšanai aprēķina proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai, tas ir – par dzīvokļa kvadrātmetru.
Pievieno savu komentāru!
blog comments powered by Disqus