Karstā ūdens apgāde

Tweet

Share

Dzīvojamā nama iemītnieki maksā ne tikai par patērētā karstā ūdens sildīšanai vajadzīgo enerģiju, bet arī par siltuma zudumiem no caurulēm un pilošiem krāniem.

Kopējais siltuma daudzums, kas tiek patērēts karstā ūdens sistēmā, sastāv ne tikai no siltuma daudzuma, kuru ēkas dzīvokļu iemītnieki patērē ar karsto ūdeni. Tam jāpieskaita arī siltuma zudumi no cauruļu, sildītāju un citu iekārtu virsmām, kā arī noplūdes no pilošiem krāniem un cauruļu savienojuma vietām.

Siltuma daudzums, kas tiek nodots ēkas karstā ūdens sistēmai, tiek aprēķināts, izmantojot datus par karstā ūdens caurplūdi jeb patēriņu un karstā ūdens temperatūru. Karstā ūdens patēriņu ēkās un dzīvokļos mēra ar plūsmas mērītāju. Gadījumos, kad skaitītāji nav uzstādīti, karstā ūdens patēriņš tiek noteikts aprēķinu ceļā, izmantojot normatīvos datus, kas noteic, ka maksimālais karstā ūdens patēriņš vienam cilvēkam r 105 litri diennaktī.

Karstā ūdens patēriņš dažādos ēku tipos atšķiras. Karstā ūdens patēriņš ir atkarīgs no:

- cilvēku uzvedības;

- cilvēku skaita ģimenē;

- cauruļvadu izolācijas;

- siltuma zudumiem no cauruļu, sildītāju un citu iekārtu virsmām;

- noplūdes un pilošiem krāniem un cauruļu savienojuma vietām.

Latvijas būvnormatīvos tiek ierobežota karstā ūdens temperatūra, proti, tai izdales vietās jābūt ne zemākai par 55°C un ne augstākai par 70°C. Siltumenerģiju var ietaupīt, pazeminot karstā ūdens temperatūru līdz 55°C. Grafikā attēlots šāda pazeminājuma rezultātā iegūtais ietaupījums.