Nodokļu ieguvumi un zaudējumi, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, siltinot dzīvojamās mājas

Saskaņā ar 2009.gada 10.februāra Ministra kabineta noteikumiem Nr.138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””, siltumnoturības uzlabošanas pasākumos var iesaistīties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kuru īpašumā esošās mājas celtas laikposmā no 1944.gada līdz 1993.gadam (ieskaitot) un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

 

Balstoties uz 2009.gada 1.janvāra Valsts zemes dienesta datiem, Latvijas Republikā reģistrētas 51251 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Saskaņā ar 2009.gada 10.februāra Ministra kabineta noteikumiem Nr.138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti ”Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””, lai pieteiktos uz finansējumu, dzīvojamai mājai jābūt nodotai ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.gadam.

Tabula nr.1

Galvenais lietošanas veids	Būvju skaits (gb.)
Divu dzīvokļu mājas	11 909
Triju vai vairāku dzīvokļu mājas	38 547
Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas	795
Kopā	51251

 

Tā kā likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodokli” vēl nav iesniegts izskatīšanai Saeimā, tas paredz dzīvojamai mājai piemērot 0,2% likmi no īpašuma kadastrālās vērtības, lūdzam ņemt vērā, ka aprēķini veikti izmantojot pieejamo informāciju, un 2010.gada kadastrālās vērtības pārrēķins stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ņemot vērā Valsts zemes dienesta viedokli par kadastrālo vērtību milzīgo atšķirību starp dzīvojamām mājām Rīgā un reģionos, dēļ kā nav iespējams izrēķināt vidējo kadastrālo vērtību visām Valsts zemes dienestā reģistrētām divu un vairāk dzīvokļu mājām, par pamatu aprēķiniem tiek ņemta vidējā dzīvojamo māju kadastrālā vērtība, kuru dzīvokļu īpašnieki uz doto brīdi iesnieguši pieteikumus līdzfinansējumam no ES struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļiem. Pavisam iesniegts 71 projekts. Kadastrālo vērtību aprēķini tika ņemti no Valsts zemes dienesta datu bāzes uz 2009.gadu. Vidējā aprēķinātā kadastrālā vērtība visām šobrīd pieteiktajām mājām ir LVL 483.143,00.

Aprēķinot ieņēmumus, kurus pašvaldības budžets gūs no nekustamā īpašuma nodokļa, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tiek reizināta ar 0,2% likmi.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto „Vispārēja informācija un izvērtējums par ES Struktūfondu aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” (turpmāk tekstā – Izvērtējums Nr.1.), kur par pamatu ņemti aprēķini par nodokļu ieņēmumiem, veicot 1 un 200 dzīvokļu māju renovācijas pasākumus, aprēķini par nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanu tiks piemēroti 1 un 200 dzīvokļu mājām (esošā finansējuma ietvaros).

           Tabula nr.2

Māju skaits	NĪN likme	Ieņemamā NĪN apjoms (LVL)
1	0,2%	966,29
200	0,2%	193258,00

 

Ņemot vērā tabulā Nr.2 minēto aprēķinu, ja tiktu piemērots nodokļa atvieglojums mājām, kuras veikušas energoefektivitātes pasākumus tajās, pašvaldības viena (1) kalendārā gada ietvaros savā budžetā neiekasētu LVL 966,29. Tajā pašā laikā, no būvniecības darbos nodarbinātām personām dažādu nodokļu (pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis), veicot siltināšanas pasākumus vienā (1) mājā, pašvaldības budžets tiktu papildināts ar LVL 4581,60, bet valsts budžets ar LVL 29 839,81 (kopā LVL 34421,41) (Izvērtējums Nr.1).

Tabula nr.3

	Nodokļu ieņēmumi veicot siltināšanu (LVL)	Nīn atlaide (LVL)	Starpība (LVL)
1 mājai	34 421,41	966,29	+33 455,12
200 mājām	6 884 282,00	193 258,00	+6 691 024,00

 

Secinājums:

Iestrādājot nodokļu atvieglojumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuru dzīvokļu īpašnieki veikuši energoefektivitātes pasākumus, par katru māju pašvaldību budžets zaudētu LVL 966,29. Salīdzinājumam, izmantojot Izvērtējumu Nr.1, par katru dzīvojamo māju, kura būs veikusi energoefektivitātes pasākumus, piesaistot ES struktūrfonda un valsts budžeta līdzekļus, ar pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma un sociālajiem nodokļiem, valsts un pašvaldību budžets tiktu papildināts par LVL 33 455,12.

Galvenais pamatojums nodokļu atvieglojumu piešķiršanai dzīvokļu īpašniekiem: īpašnieku stimulēšana iesaistīties energoefektivitātes pasākumos, valsts labās gribas parādīšana un pretim nākšana ne tikai ar finanšu līdzekļu starpniecību, bet arī ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Tādejādi kopumā tiek samazināts valsts energoresursu patēriņš, uzlabota mājokļu vērtība un samazināti pārvaldīšanas izdevumi. Tiek samazināts slogs arī uz sociālo budžetu, jo būvniecībā tiek nodarbināti darbinieki, kā rezultātā ar nodokļu ieņēmumiem tiek papildināts valsts un pašvaldību budžets.