Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi

Tweet

Share

Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu mērķis ir: Mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

Aktivitāte paredz sniegt finansējumu energoefektivitātes pasākumiem: siltumsistēmu izolācijai un renovācijai, ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanai saskaņā ar veiktā energoaudita ieteikumiem, ēkas galveno daļu (jumta, fasādes, logu, durvju, trepju telpu, pagrabu, koridoru, ieejas un liftu) un tehnisko instalāciju (ūdensapgādes, notekūdeņu sistēmas, elektrības un ugunsdrošības instalācijas, ventilācijas un atkritumu sistēmas) atjaunošanai.

Aktivitātes pamatojums:

1. Sabiedrības ieguvums

• tiks nodrošinātas jaunas darbavietas materiālu ražotājiem un renovācijas darbu izpildītājiem;

• valsts un pašvaldību budžetā tiks gūti ieņēmumi no nodokļiem, kas nomaksāti renovācijas procesā (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, PVN u.c.);
• samazināsies izmaksas bezdarbnieku pabalstiem;
• uzlabosies ēkas vizuālais izskats;
• pieaugs nekustamā īpašuma vērtība;
• samazināsies izdevumi par apkuri;
• samazināsies izdevumu risks par neparedzētiem remontdarbiem;
• dzīvokļu īpašnieki iegūs sakārtotu mājokli, kuru ir vieglāk uzturēt un pārvaldīt;
• palielināsies mājas mūža ilgums;
• paaugstināsies mājas iedzīvotāju komforta līmenis, sakopta dzīves vide;
• samazinoties saražotās siltumenerģijas apjomiem, samazināsies kaitīgo izmešu daudzums, kas ievērojami pazemina kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un uzlabo apkārtnes ekoloģisko situāciju.

1. Enerģijas ietaupījums

Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā no 1946.–1990.gadam celtie mājokļi (sērijveida) ir zemākas kvalitātes un ar zemu siltumnoturību. 71% Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši šādos mājokļos. Tādēļ nepieciešams veikt māju renovāciju, lai samazinātu energoresursu patēriņu un līdz ar to kaitīgo CO2 izmešus atmosfērā, kas rodas ražojot siltumenerģiju.

1. Valsts ieguvums nodokļu veidā

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem iesaistoties siltumnoturības uzlabošanas pasākumos, valsts un pašvaldību budžeti tiks papildināti ar sekojošiem nodokļiem:

Nodokļi no darba algas:

• Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (24,09%);
• Darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (9%);
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (23%);

Pievienotās vērtības nodoklis (21%)

1. ES SF projektu izvērtējums nodokļu iekasējuma skatījumā:

Uz 10.09.2009 spēkā esošais ES SF finansējuma kopējais apjoms ir 14 139 550 LVL un valsts budžeta finansējums – 2 495 214,24 LVL, kas kopumā sastāda 16 634 764,16 LVL

Šobrīd (10.09.2009) uz Aktivitāti kopā pieteikti:

Vienam projektam vidējais SF līdzfinansējums kopā šobrīd ir : 49908,10 LVL

(=3 543 475,30 LVL/71projekts)

Vienam projektam vidējais iedzīvotāju līdzfinansējums kopā šobrīd ir: 49900,50 LVL (=3 542 935,33 LVL/71projekts)

Vidēji viena projekta kopējās izmaksas: 99808,60 LVL

Aprēķinos, ja pieņem, ka vidēji viena ES SF projekta kopējā renovācijas summa ir 99808,60 LVL, tad kopējie ieņēmumi no nodokļiem  valstij viena renovācijas projekta realizācijas rezultātā būs 34 420,81 LVL.

Vadoties no Ekonomikas ministrijas ES Fondu departamenta aprēķiniem, ka šobrīd 3.4.4.1.aktivitātē ar pieejamo finansējumu iespējams atbalstīt 140-200 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (vidēji vienam projektam piešķiramais finansējums ir 70-100 tūkstoši latu), kopējais maksimālais finansējuma apgrozījums uz renovāciju varētu būt – 200*99808,60LVL = 19.961.720,08 LVL, no kuriem valsts 4 nodokļu veidā atgūst 6 884 162,00 LVL.

Aprēķinu tabula:

Valsts un pašvaldības budžeta ieguldījumu un ieņēmumu kopsavilkums no 1 projekta un 200 projektu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai:

Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi no 1 projekta daudzdzīvokļu dzīvojamās māju renovācijas sastādītu, apmēram, LVL 21 945,34 apmērā. Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi no 200 projektiem daudzdzīvokļu dzīvojamās māju renovācijas sastādītu, apmēram, LVL 4 389 067,76 apmērā.

Secinājumi – aptuveni 34% no kopējām projektu izmaksām tiek atgriezti valsts un pašvaldību budžetos pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma un sociālo nodokļu formā. Papildus šo pašu renovēto māju iedzīvotāji maksā zemes nodokli (1% apmērā no zemes kadastrālās vērtības) un saskaņā ar šī brīža indikācijām maksās nekustamā īpašuma nodokli 0,2% apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības, kura pēc renovācijas neapšaubāmi būtiski paaugstināsies. Orientējoši un prognozējoši 36% no kopējām dzīvojamo māju renovācijas izmaksām (pēc šobrīd pieejamā ESSF finansējuma) tiek atgriezti valsts un pašvaldību budžetos.

Latvijas dzīvokļu īpašnieku savienība, I.Simanoviča, papildinājums:

              Latvijas valsts budžets , ieguldot, 2 495 214,24 Ls ( vai neiegulda neko?) dzīvojamo māju renovācijā,  atpakaļ nodokļu veidā saņem  6 884 282,00 Ls jeb ieguldījumi atmaksājas ar koeficientu 2,75. Papildus tiek radītas jaunas darba vietas, samazinās budžeta izmaksas bezdarbnieku pabalstiem un pašvaldību izmaksas dzīvokļu pabalstiem.

Sagatavoja:  EM BMPD Mājokļu politikas nodaļa