Vēl četri cilvēki inficējušies ar leģionāru slimību

Tweet

Share

Oktobrī vēl četri cilvēki inficējušies ar tā dēvēto leģionāru slimību, līdz ar to šogad desmit mēnešos reģistrēti 34 saslimšanas gadījumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC). No visiem saslimšanas gadījumiem 25 ir notikuši Rīgā, un, iespējams, cilvēki inficējušies savā dzīves vietā.

Vēl piecos gadījumos epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās, bet tikai četri saslimušie inficējušies ārzemēs. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tiek veikta saslimušo aptauja, apsekotas slimnieku dzīves vietas un, ja ir indikācijas, tad arī darba vietas un citas vietas, kur varēja notikt inficēšanās. Desmit mēnešu laikā kopumā 336 paraugi laboratoriskai pārbaudei uz legionellu klātbūtni savākti 71 objektā, tajā skaitā 35 dzīvokļos, 25 siltummezglos, iestādēs, gaisa kondicionētājos, baseinos un citos objektos.

Visbiežāk - 32% gadījumu - legionellas konstatētas karstajā ūdenī, it īpaši daudzdzīvokļu māju siltummezglos. Aukstā ūdens paraugos legionellas konstatētas daudz retāk - 8% gadījumu. Tas pierāda, ka tieši karstā ūdens temperatūras neatbilstība, kā arī tā pārvadi varētu būt galvenais riska faktors Latvijā. Šogad leģionāru slimības izraisītāja klātbūtne tika apstiprināta 12 saslimušo dzīves vietās, tostarp desmit gadījumos kopējās karstā ūdens apgādes sistēmās Rīgas dzīvojamās mājās.

Cņā ar šo infekciju ir svarīgs pašvaldības saimniecisko institūciju atbalsts. Veselības ministrija (VM) plāno pievērst pastiprinātu uzmanību tā dēvētās leģionāru slimības izplatības problēmām un izstrādāt priekšlikumus saslimstības samazinājumam. Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, būtu jānosaka atbildīgais par ūdens apgādes sistēmas monitoringu un tas, kurš informēs sabiedrību par riskiem, ja karstā ūdens temperatūra ir zemāka par plus 50 grādiem.

Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no iepriekšējā gada novembra. Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs un pērn ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.

Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes, - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu, vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, kā arī smēķētājiem.

Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.