"Rīdzenes rezidences" īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās

Tweet

Share

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā atbalstīts lēmumprojekts atļaut SIA "Zaļais fonds" veikt atlikušo nenomaksāto parāda apmaksu par zemes nomu Vecrīgā 2002 latu apmērā pa daļām. Uzņēmums, kas 2007.gadā uz sešiem zemes gabaliem Vecrīgā uzbūvēja ekskluzīvu dzīvokļu namu "Rīdzenes rezidence", nonācis finansiālās grūtībās, jo pa šo laiku ir izdevies pārdot tikai 15-20% no 72 dzīvokļiem.

Tādējādi SIA "Zaļais fonds" radušās problēmas nomaksāt pašvaldībai piederošās zemes nomas maksu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļus. Saskaņā ar 2006.gada janvārī noslēgto zemes nomas līgumu "Zaļajam fondam" līdz šā gada 10.aprīlim bija jāveic kārtējais nomas maksājums – 3483 latu par nākamo gada ceturksni. Neraugoties uz smago finansiālo situāciju, 7.aprīlī "Zaļais fonds" ir veicis daļēju zemes nomas maksu – 1483 latus, un lūdzis domei atlikt pārējo maksājuma summu 2000 latu apmērā divus mēnešus līdz 10.jūnijam, neuzskaitot soda procentus par šo periodu.

No pagājušā gada janvāra nomas maksa ir 1,5% no kopējās zemesgabalu kadastrālās vērtības, tāpēc uzņēmums gadā maksā 11 417,94 latus, kā arī pievienotās vērtības nodokli. Maksājumi jāveic četras reizes gadā, maksājot uz priekšu par nākamo kalendāro ceturksni, bet par katru kavēto dienu pašvaldība var uzlikt 0,1% kavējuma naudu no laikus nesamaksātās naudas summas.

Līdz 2010.gadam zemes nomas maksa par iznomāto zemesgabalu bija 20 lati par kvadrātmetri gadā jeb 48 360 lati gadā un 18% pievienotās vērtības nodoklis – 8705 lati gadā, bet kavējuma procenti noteikti 0,5% no laikus nesamaksātās naudas summas par katru nokavēto dienu, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

"2010.gadā stājās spēkā [Ministru kabineta] noteikumi [par valsts vai pašvaldības zemes nomu] par to, ka nomas maksu var piemērot tikai 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Tas mums valstiskā līmenī deva iespēju atsperties un nemaksāt tik daudz, jo līdz tam viena kvadrātmetra cena bija līdzvērtīga biroja nomai," aģentūrai LETA atzina SIA "Zaļais fonds" valdes locekle Gita Pabērza.

Tikmēr uzņēmumam grūtības sagādā arī jaunās nodokļu likmes par nekustamo īpašumu, turklāt izbūvētajām 72 pazemes autostāvvietām piemērota paaugstināta likme. Pabērza norādīja, ka stāvvietas tiek pārdotas kopā ar dzīvokļiem, tomēr pie esošā pieprasījuma "Rīdzenes rezidence" vērtējama kā attīstības, nevis kā biznesa projekts.

Pabērza atzina, ka Latvijas iedzīvotājiem dzīvokļi jaunajā ēkā patlaban ir nepieejami, jo bankas atsakās kreditēt to iegādi, tāpēc uzņēmums mēģina reklamēt savu piedāvājumu ārvalstīs un cer, ka izdosies piesaistīt nerezidentus, kas būtu spējīgi kādu dzīvokli nopirkt. Par šo naudu uzņēmums varētu nosegt nomas maksu un nodokļu parādus.

Uzņēmums vērsies arī pie valsts un bankām, lūdzot atrast iespēju atlikt maksājumus un neuzskaitīt soda naudas, tomēr nav radis pretimnākšanu.

Kā liecina aģentūras LETA informācija, nekustamo īpašumu kompānija "Zaļais fonds" 2007.gadā par aptuveni 20 miljoniem latu bijušās pirts "Varavīksne" teritorijā Vecrīgā, Mārstaļu ielā, uzbūvēja ekskluzīvu dzīvojamo māju "Rīdzenes rezidence". Ēka uzcelta uz 2418 kvadrātmetriem zemes, kas atrodas pašvaldības īpašumā un ar kuru uzņēmums noslēdzis zemes nomas līgumu līdz 2054.gada 13.decembrim.

Projekta aprakstā minēts, ka nama 2.-6.stāvā ir 72 dzīvokļi, kuru platība ir no 70 līdz 250 kvadrātmetriem. Ēkas augšstāvos izvietoti ekskluzīvi divlīmeņu dzīvokļi ar terasēm un balkoniem, pirmajā stāvā paredzēts atvērt augstas klases restorānus, salonus un birojus. Pagrabstāvā atrodas stāvvieta 72 automašīnām. Dzīvokļa cena kvadrātmetrā "Rīdzenes rezidencē" ir 2800 latu.

Projekta attīstītājs ir SIA "Zaļais fonds", būvniecību veica kompānija "Velve".

Kā liecina "Lursoft" informācija, kompānijas "Zaļais fonds" pamatkapitāls ir 64 706 lati un tā pilnībā pieder SIA "Citra". Savukārt 50% "Citra" pieder SIA "Modulex-Invest", 25% – Jurim Vanagam, 15% – Ivaram Lišmanim, bet atlikušie 10% – Voldemāram Sprūžam. Uzņēmuma valdi veido Pabērza un Henrijs Girskis.

Problēmas ar nomas maksu "Zaļajam fondam" bijušas arī 2008.gada maijā, taču toreiz uzņēmums savā budžetā vienkārši neesot ieplānojis līdzekļus nomas maksājumiem, jo cerējis, ka pašvaldībai piederošie zemesgabali 2007.gadā tiks nodoti privatizācijai. Domnieki toreiz pieņēmuši lēmumu atlaist 50% no kavējuma naudas, "Zaļais fonds" par zemes nomu norēķinājies, un turpmāk maksājumi nav kavējušies.