Pilsētu enerģijas taupīšanas plānos liela loma namu siltināšanai

Tweet

Share

Starptautiskajā projektā ''Energy Cities'' apvienojušās vairāk nekā 1000 pilsētas no 30 valstīm, kurām ir nopietni plāni energopatēriņa samazināšanai un ilgtspējīgas enerģijas izmantošanai līdz 2050.gadam, vienlaikus paaugstinot dzīves līmeni. Tajos nozīmīga loma ir māju siltināšanai un sabiedriskā transporta modernai attīstībai.

''Energy Cities'' Mēru paktu parakstījis arī Rīgas galva, un Latvijas galvaspilsēta zināmā mērā izceļas – kopš 1990.gada enerģijas patēriņš te samazinājies par 47%, ieskaitot apkuri un elektrību gan mājsaimniecībām, gan sabiedriskajam transportam, liecina pērn oktobrī Ķīpsalā notikušajā konferencē prezentētie materiāli. Toties uz kaimiņvalstu fona smieklīgs izskatās renovēto māju skaits – tikai 12. Siltināšanas eksperti vairākkārt norādījuši, ka Rīgas iedzīvotājiem visaktīvāk būtu jāizmanto Eiropas atbalsta programmas, taču to apgrūtina dzīvokļu īpašnieku inertums un nespēja vienoties. Visai aktīvi māju energoefektivitātes uzlabošanu popularizē Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA), kuras direktore Maija Rubīna par vēl vienu svarīgu darbības virzienu uzskata plašu saules kolektoru izmantošanu galvaspilsētā.

Savukārt Valmierā iedzīvotāji jau 2004.gadā paši izrādījuši iniciatīvu renovēt mājas. Pilsētas mērs Inesis Boķis gan lepojas, ka Valmierā ir vislabākā situācija Latvijā, jo gandrīz 50% māju ir veikti renovācijas pasākumi, bet pārredzamā nākotnē pat 18% namu varētu tikt renovēti pilnībā. Viņš gan norāda uz joprojām lielo birokrātiju renovācijas projektu saskaņošanā, kas pagarina darbu procesu. Ieguvums ir jūtams – apkures izmaksas Valmierā samazinājušās par aptuveni 30% vienam kvadrātmetram. Taču iespējams vēl lielāks samazinājums, proti, profesionāli veicot darbus, iespējams ietaupīt pat 60%. Valmierā darbojas koģenerācijas stacija, kuras ražotā siltuma tarifs ir viens no zemākajiem Latvijā – 34,46 lati par vienu megavatstundu (MWh).

Savukārt Liepājā apkures rēķini ir vieni no augstākajiem mūsu valstī. Šīs pilsētas pašvaldības eksperts enerģētikas jautājumos Kaspars Sants skaidroja, ka to nosaka lielā gāze cena, jo Liepājā apkurei tiek izmantota gandrīz tikai gāze. Novada dome 2008.gadā pieņēma lēmumu par līdzfinansējumu dzīvojamo namu renovācijai, divos gados ar 200 000 latiem tika atbalstīti 50 mājokļu siltināšanas projekti. Pat tikai mājas ''čaulas” – sienu, jumta, pagraba – siltināšana dod līdz 30% enerģijas ietaupījumu. Remontējot siltumtrases, kopš 2008.gada enerģijas zudumi samazināti no 37% līdz 25%, nākamgad to paredzēts mazināt līdz 20%.

Ar jaunu pieeju Latvijā izceļas Salacgrīva, kur īstenots jūras ūdens siltumsūkņu projekts. Aptuveni 400 metrus no jūras atrodas bērnudārzs, vidusskola un sporta skola ar stadionu, un visiem šiem objektiem apkuri nodrošina sūkņi ar 5km garām cilpām jūrā. Lielākā daļa finansējuma iegūts no Eiropas Savienības granta – 85%, pārējā ir pašvaldības nauda. Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs sola par rezultātiem ziņot pavasarī.

Vairākām ''Energy Cities'' dalībniecēm ir mērķis līdz 2050.gadam kļūt brīvām no fosilās degvielas. Stokholmas Vides pārvaldes Enerģētikas un klimata nodaļas vadītājs Jonass Tolfs atklāja, ka īpaša uzmanība pievērsta sabiedriskā transporta konkurencei ar privāto. Jau tagad ievērojama daļa Stokholmas autobusu darbina nevis fosilā, bet no atjaunojamiem resursiem iegūtā degviela. Sabiedrisko transportu izmanto aptuveni 70% iedzīvotāju.

Savukārt Helsinkos pašvaldība pievērš lielu uzmanību dzīvojamajiem namiem. Dirhemas apgabalā Lielbritānijā vēja ģeneratori uz ielām vai zemnieku saimniecībās nav nekas neparasts, tiek būvētas saules kolektoru “fermas”, šajā sakarā derētu aizdomāties arī latviešiem, jo nez vai britu salās saule spīd biežāk kā pie mums.

''Energy Cities'' dalībnieces apņēmušās līdz 2020.gadam par 20% samazināt CO² izmešu daudzumu, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem, mazināt pilsētu enerģijas patēriņu, kā arī par 20% palielināt no atjaunojamiem resursiem iegūstamo enerģijas daudzumu, informēja organizācijas izpilddirektors Žerārs Maņjans.

No 11.aprīļa Eiropā risināsies ilgtspējīgas enerģijas nedēļa, kuras laikā varēs iegūt daudzveidīgu jaunāko informāciju par atjaunojamo resursu izmantošanu un enerģijas taupīšanu.