Katrs pats savas mājas saimnieks

Tweet

Share

Jaunais Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, beidzot liek un ļauj daudzdzīvokļu nama iemītniekiem kļūt par savas mājas saimniekiem. Līdz ar atbildību, ko katram dzīvokļa saimniekam uzliek jaunais likums, tas dod arī iespēju kārtīgi saimniekot, protams - sadarbojoties ar kaimiņiem. Tagad jums ir iespēja kopā ar kaimiņiem savā mājā dzīvot ērti un droši, pieņemot vajadzīgos lēmumus.

Šogad 1.janvārī stājies spēkā Dzīvokļa īpašuma likums. Tā noteikumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki var lēmumus pieņemt, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Līdz šim dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanai lielākais šķērslis bija tieši dzīvokļu īpašnieku sapulču sasaukšana. Visbiežāk dzīvokļu īpašnieku kopsapulces netika sasauktas juridiski nevainojami. Tādu sapulču lēmumus vienmēr varēja apstrīdēt vai – nepildīt.

Līdz ar likuma normu, ka lēmumus var pieņemt, aptaujājot dzīvokļu īpašniekus, neviens no viņiem vairs nevar izvairīties no lēmuma pieņemšanas. Ja kaimiņš vai pārvaldnieks likuma 20.panta kārtībā veic aptauju par mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tad aptaujas ignorēšana nozīmē balsojumu ''pret”. Atliek tikai pareizā formā uzdot jautājumu, lai aptaujas ignorēšana novestu pie plānotā rezultāta. Piemēram, ignorējot aptauju ar jautājuumu – ''Vai neiebilstat, ka mājas durvis tiek aprīkotas ar apzeltītiem rokturiem?'' – jūs kādu dienu var pārsteigt šāds greznums un nākamajā mēnesī – apsaimniekošanas rēķina pieaugums par tā ierīkošanu.

Ja nevar izvairīties no lēmumu pieņemšanas, cerot, ka lēmumu pieņems kāds cits, tad drošāk ir saprast un zināt, ko nozīmē aptaujā uzdotie jautājumi.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšana un apsaimniekošana ir mājas tehniskā uzturēšana un sanitārā kopšana, mājas apgāde ar komunālajiem pakalpojumiem, mājas maksājumu naudas plūsmas un grāmatvedības organizēšana, savstarpējās attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un mājas attīstība.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu par visu iepriekšminēto atbildīgs ir mājas īpašnieks, daudzdzīvokļu mājas gadījumā, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu – mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu, vai mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu organizēt patstāvīgi, vai pilnvaro citu personu – pārvaldnieku.

Dzīvokļu īpašniekiem kopā ar kaimiņiem ir jāzin savas mājas konstruktīvā un inženiersistēmu uzbūve, šī brīža tehniskais stāvoklis. Jāzin, kādas darbības katru mēnesi, katru sezonu, katru gadu jāveic apsaimniekotājam, kādi profilaktiskie remonti un apkopes vajadzīgas tuvākā gada vai vairāku gadu periodā. Jāzin tehniskās apkopes darbu un remontdarbu cenu līmenis.

Dzīvokļa īpašniekam jāzin, cik liels ir siltumenerģijas patēriņš mājā, cik liels – elektroenerģijas un ūdens patēriņš, jāzin, kā tiek aprēķināti maksājumi vienam dzīvoklim, jāzin, kādi normatīvie akti nosaka komunālo pakalpojumu piegādi daudzdzīvokļu mājai un norēķinu kārtību par tiem.

Ja vienam dzīvokļa īpašniekam šķiet par daudz to visu zināt, var sadarboties ar kaimiņiem un vienoties, ka katrs izpēta vienu mājas īpašību – siltumapgādi, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, utt.

Dzīvokļu īpašniekiem jāzin, cik lieli ir mājas maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, vai mājā ir dzīvokļu īpašnieki, kas kavē maksājumus, vai ir lielu summu parādnieki, kas kavē maksājumus gadu un ilgāk. Jāzin pārvaldnieka viedoklis par maksājumu kavējumiem, jāzin, vai nedraud komunālo pakalpojumu pārtraukšana. Šīs lietas jāpārrunā ar kaimiņiem, jāvienojas par rīcību, piemēram, rezerves fonda veidošanu.

Dzīvokļu īpašniekam jāzin spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē kaimiņu attiecības daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, jāzin, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus par mājas pārvaldīšanu, uzlabošanu un citiem kopdzīves jautājumiem.

Paskatieties uz savu māju citādi, kā īpašnieki. Jūs kopā ar kaimiņiem esat mājas īpašnieki. Tikai Jūs kopā ar kaimiņiem lemjat par savu māju.