Likumā noteiks komunālo maksājumu parādu piedziņu

Tweet

Share

Saeima marta vidū konceptuāli atbalstījusi grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka komunālo maksājumu parādu piedziņu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas. Pret jauno normatīvu pieņemšanu iebilst bankas.

Grozījumi paredz mainīt Civilprocesa likuma regulējumu, nosakot pārejas laikā līdz 2014.gada 31.decembrim jaunu prasījumu veidu – par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, maksas par siltumenerģiju vai dabasgāzi apkurei, ūdeni, kanalizāciju un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī koplietoto elektroenerģiju piedziņu, nepārsniedzot 10% no dzīvokļa izsolē iegūtajiem līdzekļiem. Prasītājs ar tiesas nolēmumu varēs atgūt šo parādu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Turklāt hipotekārajam kreditoram, ja vien tas nav arī piedzinējs, nebūs jāsniedz tiesu izpildītājam piekrišana par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja piedziņa izdarīta komunālo parādu atgūšanai.

Grozījumu iniciatori ir komunālo pakalpojumu sniedzēji, namu apsaimniekotāji un Ekonomikas ministrija. Saeimas Juridiskā komisija marta sākumā pēc plašām diskusijām nolēma atbalstīt šos grozījumus. Vienlaikus komisijas deputāti atzina, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotais priekšlikums nav juridiski pilnvērtīgs. Atbalstu likumprojekta tālākai virzībai iepriekš paudusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Par likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Pret šiem grozījumiem kategoriski iebilst Latvijas Komercbanku asociācija, norādot, ka tas grauj tiesiskās paļāvības principu un mazina iespēju bankām atgūt hipotekārajos kredītos izsniegto naudu.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā (LUSA) pārstāvētie uzņēmumi cer panākt kompromisu par komunālo parādu piedziņu, paudis LSUA padomes loceklis, SIA "Ludzas Bio-Enerģija" pārstāvis Edgars Vīgants. Šim nolūkam apspriesta iespēja veidot darba grupu ar bankām un citām ieinteresētajām pusēm.

"Mēs esam ārkārtas situācijā, ir krīze. Komunālo pakalpojumu sniedzēji nav pelnījuši palikt tukšā. Tas ir valstiski svarīgs jautājums, jo tas skar lielu sabiedrības daļu, tāpēc uzskatām, ka bankām šis krupis tomēr solidāri jānorij," teica Vīgants.