Dzīvojamo telpu mikroklimats

Tweet

Share

Telpu mikroklimatu nosaka vairāki raksturojošie lielumi, to izvēle, komforta un pieļaujamās normas, ietekme uz ēku ekspluatāciju un cilvēka dzīves vides kvalitāti un drošumu. Noteicošais mikroklimata parametru rādītājs ir cilvēka apmierinātība ar vides kvalitāti.

Dzīvojamās ēkās jānodrošina cilvēka fizioloģijai atbilstoša, komfortabla un veselībai labvēlīga vide. Telpu vides kvalitāti nosaka termiskais, gaisa kvalitātes un akustiskais aspekts, kas jāvērtē kompleksi. Analizējot ēku energoefektivitāti un vienlaicīgi nodrošināto telpu mikroklimatu, kā galvenie analizēti telpu termisko vidi un gaisa kvalitāti raksturojošie lielumi.

Cilvēka fizioloģiskā komforta robežas (komforta zona) ir samērā mazā diapazonā, turklāt katra indivīda prasības var būt atšķirīgas, ar lielāku vai mazāku jutību uz apkārtējās vides parametriem un to izmaiņām. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, Latvijā noteikta vides kvalitātes vērtēšana procentos, kas izsaka to cilvēku daudzumu, kas nav apmierināti ar vides parametriem. Ja neapmierināto cilvēku skaits ir liels, vides kvalitāte ir zema, ja neapmierināto cilvēku skaits ir mazs – vides kvalitāte ir augsta.

Lai nodrošinātu noteiktu vides kvalitātes līmeni, dažāda pielietojuma telpu mikroklimata parametriem ir jābūt nodrošinātiem noteiktās robežās. Atbilstoši vides kvalitātei, telpas iedalītas 3 kategorijās, kas atbilst:
A jeb augstam gaidītajam līmenim;

B jeb vidējam gaidītajam līmenim;

C jeb mērenam gaidītajam līmenim.

Standartos aprakstītie telpu vides kvalitātes vērtēšanas kritēriji izmantojami jaunu ēku un inženiersistēmu projektēšanā, nododot ekspluatācijā, ekspluatējot un pārbaudot ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas. Analizējot cilvēku apmierinātību, iespējams novērtēt ēkas vai sistēmas atbilstību kādai no standartā minētajām kategorijām.

Termiskā vide
Daudzdzīvokļu ēkās labvēlīgas termiskās vides uzturēšanu aukstajā periodā nodrošina apkures sistēma, norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie parametri, masivitāte un siltuminerce. Cilvēka neapmierinātību ar telpu termisko vidi raksturo sajūtas – pārāk karsts vai pārāk auksts. Vietējo termisko diskomfortu (kādas ķermeņa daļas nevēlamu dzesēšanu vai karsēšanu) var radīt caurvējš, liela vertikālās temperatūras atšķirība (cilvēkam raksturīga jutība pret temperatūras starpību galvas un potīšu līmenī), pārāk silta vai auksta grīda, pārāk liela izstarojuma temperatūras atšķirība. Šīs sajūtas ir katram individuālas un atkarīgas no sešiem parametriem – fiziskām aktivitātēm, apģērba termiskās pretestības, gaisa temperatūras, starojuma vidējās temperatūras, gaisa ātruma, ūdens tvaiku parciālā spiediena.

Lai uzlabotu telpu termisko vidi daudzdzīvokļu ēkā un mazinātu indivīdu diskomfortu, var veikt, piemēram:

ārsienu siltināšanu vai logu maiņu, pagraba un pēdējā stāva pārsegumu siltināšanu, kā rezultātā paaugstināsies temperatūra uz sienu un logu virsmas telpu iekšpusē, temperatūra uz sienu virsmām telpu ārējos stūros, kā arī samazināsies vertikālā temperatūru atšķirība un starojuma temperatūru atšķirība no norobežojošo konstrukciju virsmām, palielināsies ēkas blīvums;

logu noēnošanu (īpaši pie lielām stikloto virsmu platībām), kā rezultātā tiks samazināta starojuma temperatūru atšķirība no norobežojošo konstrukciju virsmām, tiks samazinātas telpu gaisa temperatūras svārstības un telpu pārkaršana siltajā periodā;

caurvēja novēršanu ēku noblīvējot, samazinot gaisa plūsmas ātrumu, koriģējot tā apjomu vai plūsmai pieejamo brīvo laukumu;

mikroklimata parametru korekciju – paaugstinot vai samazinot temperatūru telpā, izmantojot termoregulatorus uz sildķermeņiem, atbrīvojot/nosedzot sildķermeņus, lai palielinātu/samazinātu gaisa kustību gar tiem, atbilstoši nodrošinot efektīvāku gaisa uzsilšanu/neuzsilšanu;

indivīda apģērba vai aktivitāšu izmaiņas.

Iekštelpu gaisa temperatūras minimums, kas jānodrošina daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās aukstajā gadalaikā, ir:
dzīvojamā istabā un guļamistabā +18 grādi pēc Celsija (dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par diviem grādiem augstākai);

virtuvē +18;

vannas istabā +25;

tualete +18;

savietotais sanitārais mezgls +25;

ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu telpa un koridors +16;

publiskās telpas (ja nav īpašu nosacījumu) +18;

atkritumu savākšanas kamera +5;

lifta mašīntelpa +5 (gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gadalaikā nedrīkst būt augstāka par grādiem).