Kā maksā īpašuma nodokli citās valstīs

Tweet

Share

Apdzīvojamās platības nodoklis ir ieviests daudzās ES dalībvalstīs. Reizē nodoklis tiek maksāts arī par zemi.

Tomēr dzīvojamo īpašumu nodokļa aprēķināšanas kārtībā ir lielas atšķirības. Pirmais, ko ņem vērā nodokļa aprēķinos, – kur īpašums atrodas. Piemēram, jūras piekrastē vai valsts īpaši aizsargājamas dabas teritorijā nodoklis vienmēr būs augstāks nekā citā vietā.

Pēc valdības lēmuma par apdzīvojamās platības nodokļa ieviešanu "Latvijas Avīze" apkopojusi informāciju par to, kāda ir citu Eiropas valstu pieredze šāda nodokļa maksāšanā.

Dažās valstīs to rēķina par zemi un dzīvojamām platībām atsevišķi, citās valstīs tas ir vienots nodoklis par īpašumu.

Zviedrijā dzīvokļiem nodokļa likme ir līdz 0,4%, ģimenes privātmājām – līdz 0,75% no īpašuma kadastrālās vērtības. Augstāka likme – 1% – ir tikai tādiem īpašumiem, kurus izmanto saimnieciskajā darbībā. Vēl augstāka – 2,2% – nodokļa likme ir hidroelektrostacijām.

Somijā dzīvojamām telpām nodokļa likme svārstās no 0,5 līdz 1%. Ja īpašums cilvēkam ir viņa vienīgā pastāvīgā dzīvesvieta, nodokļa likme ir krietni mazāka – no 0,22 līdz 0,5%. 2008. gadā vidējā likme bija 0,79%, bet pastāvīgās dzīvesvietas īpašumiem – 0,22%. Likmju procentus nosaka vietējās pašvaldības.

Vācijā nodokļa pamatlikme ir 0,35%. Pēc tam to reizina ar dažādiem koeficientiem, kas iznākumā dod likmi 1 līdz 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Likmes un koeficientus īpašumiem nosaka federālo zemju pašvaldībās.

Spānijā nodokli rēķina pilsētu dzīvojamiem īpašumiem 0,4%, lauku īpašumiem – 0,3% no kadastrālās vērtības. Arī tur pašvaldībām ir tiesības mainīt likmi atkarībā no tā, kur īpašums atrodas un kāda ir tā tirgus vērtība.

Rumānijā apdzīvojamās platības nodokļa likme ir 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Zemes nodokļa nav vispār.

Francijā apliek gan zemi, gan dzīvojamās telpas. Bet aprēķinu kārtība un likmes ir vietējo pašvaldību pārziņā.

Grieķijā nekustamā īpašuma nodokļa likmes svārstās no 0,35 līdz 0,94% privātpersonām un no 0,1 līdz 0,6% juridiskām personām. Par nekustamiem īpašumiem, kuru vērtība nepārsniedz 243 600 eiro (apmēram 170 500 latu), šo nodokli nemaksā.

Polijā, Čehijā un Lielbritānijā nodokļa aprēķināšanas kārtība tiek salāgota ar īpašumu reālo vērtību. Tā, piemēram, par ļoti lielu un lepnu savrupnamu jāmaksā vairāk nekā par mazu būdiņu. Dzīvojamo telpu nodokļa likmes aprēķinos ņem vērā viena kvadrātmetra tirgus vērtību.

Polijā vidējā likme par vienu apdzīvojamās platības kvadrātmetru ir 0,62% jeb 0,62 zloti (apmēram 16 santīmi). Čehijā par vienu apdzīvojamās platības kvadrātmetru jāmaksā viena Čehijas krona (apmēram 26 santīmi), kuru sareizina ar koeficientu 1,0 – 4,5% atkarībā no tā, kur īpašums atrodas. Likmju palielinājumu nosaka vietējās pašvaldībās. Lielbritānijā stingri noteiktu, vienotu procentu likmju nav. Nodokļa rēķini balstās uz vienu britu mārciņu un dzīvojamās telpas tirgus vērtību.

Bulgārijā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek visus nekustamos īpašumus, izņemot mežus un lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Ja īpašums tikko uzbūvēts vai nopirkts, īpašniekiem divu mēnešu laikā no iegādes vai būvniecības pabeigšanas dienas obligāti tas jādeklarē vietējā nodokļu dienestā. Deklarācijā jāapraksta nekustamais īpašums: kad tas uzbūvēts; no kādiem būvmateriāliem; platība; stāvs; iegādes cena u. c. Uzņēmumiem aplikšana ar nodokli balstās uz nekustamā īpašuma bilances vērtību, privātpersonām – uz nekustamā īpašuma cenu, kas ir norādīta pirkuma līgumā. Uzņēmumiem un privātpersonām nodokļa likme ir 0,15%. Nodokļa summa parasti ir puse no darījuma līgumā ierakstītās summas.

Ungārijā ar nodokli apliek dārgus nekustamos īpašumus, kuru vērtība ir 30 līdz 50 miljoni forintu (aptuveni 76 000 līdz 127 000 latu). Tiem likme ir 0,35%. Bet īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 miljonus forintu (virs 127 000 latu), ar 0,5% nodokli. Kā uzskata daži Latvijas nekustamo īpašumu tirgus lietpratēji, šāda nodokļa kārtība lielā mērā varētu būt taisnīgāka par citām un par to, kas ieviesta Latvijā. Aprēķini balstās nevis uz Valsts zemes dienesta, viņuprāt, sen novecojušiem paņēmieniem, bet uz reālām nekustamo īpašumu tirgus vērtībām.

Igaunijā un Lietuvā dzīvojamās platības neapliek ar nodokli. Tāpat kā Latvijā apliek tikai zemi. Igaunijā zemes nodokļa likme svārstās no 0,1 līdz 2,5%. Lietuvā – no 0,3 līdz 1%. Ar nodokli apliek tikai tādas ēkas, kuras izmanto peļņas gūšanai. Katrā pašvaldībā tās nosaka un aprēķina atsevišķi.